Ganīšana
Ierīkoti aploki vairāk kā 100 ha platībā. Krievragā Ķūļciema pagastā 36 hektārus lielā iežogojumā ganās gan Latvijās brūnās, gan Hailandes, Šarolē un Herefordas šķirnes, kā arī šīs šķirnes krustojot iegūti, liellopi. Pie LU ornitoloģisko pētījumu centra Engures pagastā 25 hektārus lielā aplokā ganās gan iepriekšminēto šķirņu liellopi, gan Polijas Koniku šķirnes zirgi. Mērsragā jūrmalas pļavu 10 hektāru lielajā aplokā ganās Latvijas zilās šķirnes liellopi.
Daudzās valstīs pārbaudīta pieredze ir, izmantot senas mājdzīvnieku šķirnes vērtīgu dabas teritoriju ganīšanai, lai tur saglabātu atklātas un parkveida ainavas. Engures ezera pļavās ganās gaļas šķirnes liellopi, kuri nav jāslauc. Šie mājdzīvnieki var uzturēties ganībās visu gadu un pat nelabvēlīgos laika apstākļos slimo reti. Tie nav izvēlīgi barības ziņā: vasarā pārtiek no zāles un jaunajām niedrēm, bet ziemā tie labprāt ēd koku un krūmu zarus, mizu un skujas. Tomēr visnelabvēlīgākajos apstākļos tos piebaro ar sienu. Šķirnes krusto, lai ārēji mājdzīvnieki līdzinātos mūsu tradicionālajiem liellopiem, bet no svešzemniekiem pārmantotu izturību un pieticību.
Polijas Koniki ir ārēji līdzīgi izmirušajiem Eiropas savvaļas zirgiem tarpaniem. Tie bieži izvēlas citus augus nekā govis un sekmē vienmērīgāku noganīšanu. Mērsraga jūrmalas pļavu ainavu lieliski papildinās un interesentus piesaistīs Latvijas zilās šķirnes liellopi. Līvu teiku apvītā un dzejnieku apdziedātās zilā govs ir gandrīz izzudusi, galvenokārt Kurzemes jūrmalas līvu zvejniekciemos veidojusies mājlopu šķirne, kas pielāgojusies pieticīgajām kāpu un jūrmalas pļavu ganībām.
Engures dabas parka karte.
Lai aplukotu karti Jums nepieciešams Flash.