Biotopi
Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados sākti īslaicīgi dažādu augāja tipu pētījumi, kartētas ezera salu augu sabiedrības. Projekta gaitā kartēti Eiropā retie un izzūdošie biotopi, kas ierakstīti ES direktīvu pielikumos. Engures ezera lielākā vērtība ir ezera saldūdens biotopi un kaļķaino zāļu purvu lielās platības. Mērsragā ir viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur sastopamas iesāļām augsnēm raksturīgās jūrmalas pļavas.
Pļavas. Neparastas, reti sastopamas un īpaši aizsargājamas ir jūrmalas pļavas Mērsragā, kur ierastās smilšainās pludmales vietā līdz pašai jūras malai stiepjas zāle. Šeit sastopami augi, kas pielāgojušies dzīvei iesāļajā piejūras augsnē, piemēram, jūrmalas āžloks, jūrmalas pienzāle un Žerāra donis. Visas minētās sugas ir Latvijā ļoti retas un aizsargājamas.
Engures ezera krastam un tā salām kādreiz ļoti raksturīgas bija plašas palieņu pļavas, tās tika pļautas un noganītas. Diemžēl kopš 20. gadsimta 60. gadiem šīs pļavas pamazām pārtrauca izmantot, tajās pakāpeniski samazinājās atklātas teritorijas mīlošu augu, putnu, kukaiņu sugu skaits – šobrīd tās daudzviet ir aizaugušas ar kokiem, krūmiem un niedrēm un zaudējušas savu vērtību. Šīm pļavām nepieciešama atjaunošana – tās jāattīra no niedrēm, jāizcērt krūmi un koki. Lai saglabātu pļavas, tās nepieciešams apsaimniekot pļaujot vai noganot.
Meži. Tas, kādi meži pašlaik redzami ezera krastos, lielā mērā ir cilvēku darbības rezultāts. Kad 1842. gadā tika izrakts Mērsraga kanāls, ūdens līmenis ezerā pazeminājās par apmēram diviem metriem, ezerā parādījās vēl vismaz piecas salas un visapkārt ezeram atklājās plašas teritorijas, kas tika saimnieciski izmantotas. Vietās ar mitrākām un neauglīgākām augsnēm ar laiku uzauga mežs.
Zemes joslu starp ezeru un jūras līci klāj galvenokārt priežu audzes, tās jau izsenis tiek aizsargātas – tāpēc kāpu zonā pie jūras sastopamas pat 200 gadus vecas priežu audzes. Vecie, dobumainie koki ir vispiemērotākie meža baložu ligzdošanai, vecajās audzēs vietām ligzdo arī ūpis.
Savukārt ezera rietumu krastā dominē lapu koku meži, kas palu laikā applūst, un, pateicoties bagātīgiem mitruma apstākļiem, šajās audzēs sastopama liela augu, putnu, sēņu, ķērpju u.c. sugu bagātība.
Ezers. Engures ezers ir lielākais Latvijas piejūras ezers. Lībiešu un prūšu valodā Engure nozīmē “zušu ezers”. Ezera garums ir ap 19 km, platums līdz 4.5 km, tā kopējā platība 20. gadsimta vidū bija ap 45 kv.km. Šobrīd daudzi kādreizējie krastam piegulošie seklūdens rajoni aizaugot ir pārvērtušies zemajos purvos un biežāk minētā ezera platība ir tikai 35 kv.km. Ezerā ir vairākas salas, tās tiek sauktas par rovām.
Ezers ir ļoti sekls, tā dziļums nepārsniedz 2.5 metrus, bet daudzviet ir tikai 20 cm, un ūdens tajā ir ļoti dzidrs. Ezera dibenu klāj blīvs mieturaļģu jeb hāru paklājs. Pēc aptuveniem aprēķiniem, ap 40% ezera platības klāj virsūdens augājs – galvenokārt niedres. Tieši augājs – mozaīkveida niedru audzes un biezais hāru paklājs – dara šo ezeru tik piemērotu putnu ligzdošanai.
Engures dabas parka karte.
Lai aplukotu karti Jums nepieciešams Flash.